Devītais gads Latvijas attīstības deviņgadu ciklos

Dabā, dzīvē viss notiek, attīstās cikliski. Numeroloģijā visbiežāk izskata deviņu gadu ciklu. Analizējot Latvijas attīstību deviņgadu ciklā, redzams, ka Latvija un šajā gadā gaidāmās vēlēšanas ir nopietnās krustcelēs. 2014.gads ir cikla devītais gads – sasniegtā, situācijas izvērtēšanas un tālāka virziena ieskicēšanas gads.

18.novembris +2014=1+8+1+1+2+0+1+4=18=1+8=9

Devītais gads ciklā ir paredzēts notiekošā dziļākas jēgas izprašanai, paveiktā, sasniegtā izanalizēšana. Revidēšana, ja gadījumā, kāds projekts nav attīstījies iecerētajā virzienā. Atteikšanās no vecā, izkurtējušā, stereotipiem, nederīgā, no zaudējumus nesošā. Pēc attīrīšanās dzimst jaunas idejas. Atalgota tiek nesavtīga rīcība, žēlsirdība.

Lai saprastu, cik nopietni gads rezonē kopīgajā attīstībā un vēsturē, ieskatam fakti no citiem Latvijas deviņgadu ciklu devītajiem gadiem.

1924.gadā, līdzīgi kā šais laikos, apgriezienus uzņēma Saeimas koalīcijas iekšējās nesaskaņas, preses izmantošana partiju ķīviņiem, opozīcijas izteikta vēršanās pret valdību. Janvārī demisionēja Meierovica valdība, izveidoja jaunu valdību, bet jau decembrī tā arī demisionēja.

1933.gadā internacionālisti rosināja atteikties no himnas „Dievs svētī Latviju”; arestēti un no Saeimas izslēgti septiņi internacionālisti/komunisti; slēdza apvienību „Ugunskrusts”, bet izveidoja „Pērkonkrustu”; uzsākta Satversmes grozīšanas priekšlikumu (Latvijas Zemnieku savienības par tautas vēlētu prezidentu) izskatīšana, kurus nepaspēja pieņemt; turpināja gruzdēt neapmierinātība ar parlamentāro sistēmu kopumā (sadrumstalotība) un demokrātijas krīze pasaulē, tas viss rezultējās Ulmaņa apvērsumā 1934.gadā (vēsturnieki teic, ka attiecīgais lēmums jau radies 1933.gadā), kas ievadīja vienu no grūtākajiem posmiem Latvijas valstiskuma deviņgadu ciklos.

1987.gadā ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa sākās Latvijas trešā atmoda.

Kādus ceļus gāja Latvijas sabiedrība, atgūstot valstisko neatkarību? Kamēr vieni strādāja pie Eiropas attīstības ceļa, tikmēr citi izmantoja privatizācijas, „prihvatizācijas” iespējas un veidoja kabatas uzņēmumus, kabatas bankas. Pirmie kabatas bankas augļi bija redzami jau 1995.gadā (Latvijas attīstības cikla astotajā gadā). Vai no Bankas Baltijas bankrota mācījās, izdarīja secinājumus?

1996.gads beidzās ar premjera A.Šķēles slaveno uzrunu tautai vecgada vakarā : „…par skolotāju streikiem, varas krīzi valstī… Skaidrs, ka nebūs otras Latas International, nebūs otras Bankas Baltija, nebūs otru G-24 miljonu, nebūs nekādu šaubīgu valdības garantiju un galvojumu….. Stingrība un sapurināšana ir tas, kas vajadzīgs šai valstij… Stingrība likuma ietvaros ir tas, uz ko vajadzētu likt uzsvaru nākamajā gadā. Stingrība nodokļu iekasēšanā, stingrība tiesās, stingrība robežas sargāšanā un vairāk policistu uz ielām…. Vairāk pašapziņas, vairāk ticības sev un savai valstij…” (premjera A.Šķēles valdība strādāja no 1995.decembra-1997.augustam un 1999.jūlija.-2000.maijam).

2005.gads. Daba ir pirmā, kas brīdina, ka sabiedrībā, valstī garīgais/ materiālais līdzsvars ir izjaukts. Janvārī spēcīgais orkāns nodara lielus postījumus, zaudējumus; pasažieru vilcienu katastrofa Rīgas stacijā februārī ir kā signāls, ka pēdējais laiks aizdomāties par drošību. Bet pēc 2005.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām vēlāk atklājās balsu pirkšanas u.c. veida skandāli (Rēzekne un Jūrmalgeita). Ārvalstu kapitāla ieplūšana, neapdomīgās kreditēšanas politika, patēriņa pieaugums „treknajos gados noveda pie”… Latvijā jau bija 600 miljonāru. Kurš no pasaules pirmajiem miljonāriem tik ātri nopelnīja miljonu? Tas ir iespējams tikai pie attiecīgas valsts politikas, domāšanas veida. Materiālā, ātrās naudas pelnīšanas doma turpināja būt visstiprākā, tā nomāca garīgos rakursus pārmēru, aizmirstot ne tikai 10 gadus nesenos notikumus, bet aizmirstot pat par visa veida likumiem, likumsakarībām.

Cikla astotajā gadā tiek saņemts pēc nopelniem, atpakaļ atnāk labie un sliktie „bumerangi”. Tā kā 2005.gadā (ne arī jau 1996.gadā) netika izanalizēta un izprasta notiekošā jēga, izdarīti attiecīgie secinājumi, vēl vairāk – cikla pirmajā gadā 2006.gadā valdošā elite turpināja „gāzēt grīdā”, tāpēc jau cikla astotajā gadā tika prasīti cilvēku upuri (Maxima Zolitūdē 2013.).

Šogad jāpārdomā ne tikai notikušais, bet arī mūsu attieksme, Latvijas tālākas attīstības ceļš. Gan 1933.gadā, gan 2005.gadā turpinājās partiju savstarpējā kumosu dalīšana, „shēmošana”, kā iegūt lielāku varu, tikt pie resursiem. Arī pašreizējais (no ZZS ievēlētais) prezidents A.Bērziņš, līdzīgi kā viņa priekšgājējs Zemnieku savienības dibinātājs K.Ulmanis iestājas par Satversmes mainīšanu, lai tauta vēlētu skaisti izreklamētu prezidentu, kā arī izteicies, ka prezidentam ir jābūt varai pār Latvijas Banku, Valsts Kontroli, Latvijas drošības institūcijām.

Kas noteiks Latvijas tālāko politiku? Kādu attīstības kursu uzsāksim nākošajā gadā, nākošajā ciklā? Vai vēlamies J.Čakstes u.c. izloloto Latviju vai Šķēles, Kalvīša u.c. „gāzēto” Latviju? Kādu vērtību cilvēkus vēlēsim šogad?

Rakstam izmantota informācija no interneta un Numerologu biedrības materiāli

Leave a Reply

Your email address will not be published.